Rīgas Kristus Draudzes mācītāji
Sandu un Žeņa Jepuri rūpējas par Rīgas Kristus draudzi kopš 2006. gada. Savas sirdis un dzīvi Sandu un Žeņa ir atdevuši Dievam gandrīz divdesmit gadus atpakaļ, un kopš tā laika Jepuri ir paguvuši aktīvi iesaistīties gan visu vecumu bērnu klasītēs, neprecēto un precēto kalpošanā, kā arī vadīt grupiņu cilvēkiem ar garāku gadagājumu. 1996. gadā Sandu un Žeņa, tolaik vēl neprecējušies, piedalījās misionāru komandā, kura dibināja Kristus draudzi Kišiņevā (Moldovā). Pirms atbraukt uz Rīgu, Jepuri vadīja septiņas draudzes Moldovā un Ukrainā.

Pēc tam, kad Sandu un Žeņa bija aktīvi darbojušies Dieva druvā jau kādus piecus gadus, viņu acis ieraudzīja viens otrā kaut ko vairāk par ticības un kalpošanas biedru. Tā 1998. gada 1. marts kļuva par viņu īpašo datumu, kad abi apvienoja savas dzīves, lai veidotu mīlošu ģimeni, kurā šobrīd aug trīs bērni. Pateicoties Jepuru viesmīlībai un iejūtībai pret apkārtējiem, vairs nav tādu dienu, kad pie viņiem mājās nebūtu kāds ciemiņš . Pie viņiem viesojas gan cilvēki, kuri vēl tikai meklē Dievu, gan mācekļi, kuriem nepieciešams atbalsts vai iedrošinājums - visiem tiek atvērtas durvis, bieži vien aizmirstot par laiku.

Ar Sandu un Žeņu ir ne tikai interesanti pārrunāt dažādas dzīves tēmas, apskatot, ko Bībele par to saka, bet arī dzirdēt par viņu pašu ceļu līdz lēmumam kļūt par Jēzus mācekli.

Žeņa līdz sastapa Dievu bija iesaistīta apkalpojošā sfērā - viņa bija apguvusi un strādāja vairākās profesijās: pārdevēja, floriste, viesmīle, pavārs. Pēc izglītības pārtikas tehnologs, savos astoņpadsmit gados Žeņa nekad nebija lasījusi Bībeli un pat īsti neticēja Dievam. Tomēr 1993. gada oktobris kļuva par viņas dzīves nozīmīgāko pagrieziena punktu. Pēc klasesbiedrenes uzaicinājuma uz Kristus draudzes dievkalpojumu Kijevā Žeņai daži mācekļi piedāvāja studēt Bībeli un uzzināt, kāds ir Dieva aicinājums ikvienam cilvēkam - desmit dienas vēlāk Žeņa nožēloja grēkus un kristījās. Drīz pēc tam Žeņas otrā izglītība un specialitāte, kurā viņa darbojas joprojām, kļuva baznīcas kalpotājs.

Sandu ceļš līdz Dieva suverenitātes atzīšanai bija nedaudz garāks. Līdz divdesmit viena gada vecumam Sandu jau bija uzkrāta krietna pasaulīgās dzīves bagāža, kas mijās ar studijām Aerokosmonautikas institūtā Harkovā un vēlāk veiksmīgu savu privāto biznesu būvniecībā. Kristiešus Sandu uzskatīja par sliņķu un neveiksminieku grupu, kuri nevēlas uzņemties atbildību par savādzīvē notiekošo. Tāpēc, kad Harkovā viņam piedāvāja studēt Bībeli, lai pēc iespējas ātrāk tiktu vaļā no šiem mācekļiem, viņš kā tikšanās vietu speciāli izvēlējās vienu no dārgākajiem restorāniem pilsētā. Sandu par pārsteigumu uzaicinājumi turpināt Bībeles studijas neapsīka, neskatoties uz dārgajām tikšanās vietām, ko viņš katru reizi piedāvāja. Tomēr nevis vilšanās savā uzskatā par kristiešiem, bet gan viņu patiesums un atklātība par savām dzīvēm pārliecināja Sandu, ka Dievs spēj reāli darboties cilvēku dzīvēs, ja viņi nevis meklē attaisnojumus savai rīcībai, bet gan patiešām dzīvo pēc plāna, kuru cilvēkam ir paredzējis Dievs. Pēc trīs mēnešus ilgām Bībeles studijām, 1994. gada decembrī Sandu kļuva par Jēzus mācekli. Kopš viņa kalpošana ir saistīta ar draudžu vadību, papildus mācītāja amatam viņš ir ieguvis arī vairākus starptautiskus sertifikātus garīdzniecībā.

Par Rīgas Kristus draudzi abi smaidot saka, tie ir mācekļi, kuri spēj viens otru iedvesmot ar īpašām un negaidītām lietām. Sandu un Žeņas trīs bērni piedzima katrs citā valstī, jaunākā meitiņa piedzima Rīgā.  Rīgas Kristus draudze Jepuru acīs ir īpaša un ne ar ko nesalīdzināma, tāpat kā viņu pašu bērni, kuriem katram ir savs raksturs, un kuru dzīves soļiem būt līdzās viņi uzskata par privilēģiju.